Mēs tuvojamies Roš Ašana, ebreju kalendārā gada sākumam. Pārsteidzoši, tas iekrīt gada vidū! Tā kā saskaņā ar Toru Tišreja mēnesis, kurā iekrīt Roš Ašana, tiek saukts par septīto mēnesi. Ja tas ir septītais mēnesis, tad patiesībā tas ir gada vidus!? Tāpēc no tā mēs saprotam, ka gads var sākties divreiz – pirmā mēneša sākumā, pavasarī, ko sauc par Nissan, un septītā mēneša sākumā, ko sauc par Tišrei, rudenī. Katrs no šiem “sākumiem” atspoguļo atšķirīgu laika jēdzienu.
Aplūkosim par rudeni. Tas ir laiks, kad daba nokalst un sairst, un tas var novest pie pesimistiska pasaules skatījuma. Šķiet, ka pasaule noveco un pasliktinās. No otras puses, pavasaris ir optimistisks laiks. Šķiet, ka pasaule atkal atdzīvojas. Daba atjauno sevi un dzīvība uzplaukst no jauna. Paralēli mēs varam novērot, ka pasaulē notiek divi procesi: viens notiek nepārtrauktā reģenerācijā un otrs - pastāvīga sabrukšana.
Kas īpašs ir ebreju gadam? Tas piešķir nozīmi gan sabrukšanas laikam, gan atjaunošanās periodam. Patiesībā gads nekad nebeidzas. Tas sākas ar Nissan, pavasara mēnesi, un, kad pagājuši 6 mēneši, gads atsāksies ar Roš Ašana. Tā kā ebreju kalendāram ir divi gada sākumi, mēs vienmēr esam gada sākumā un nekad beigās. Mūsu pārliecība ir, ka pasaules sabrukšanas periods arī ir daļa no tās atjaunošanās!
Mēs un visa pasaule pastāvīgi atjaunojamies Roš Ašanā. Mūs vedina saprast, ka mūsu skatījums uz vēsturi ir optimistisks. Tā kā rudenī notiekošie procesi – sabrukšana un nolietošanās ir daļa no plašāka izaugsmes un atjaunošanas procesa.
Novēlu svētīgu labu gadu Izraēlai un visai pasaulei!
