Noasieši ir neebreju kopiena, kas ievēro Noasa likumus saskaņā ar Veco Derību, un tiek saukti par tautu taisnajiem.
Kopīga misija apvieno Noasiešus no dažādām pasaules kultūrām - dzīvot morāli, vairot mieru un uzlabot pasauli.
Atrodi mērķi dzīvei, mieru un dziļāku izpratni par garīgo pasauli. Šīs grāmatas var iegādāties kā fiziskas grāmatas vai kā e-grāmatas, dažādās valodās.
Pievienotās vēstules ir atzinības vēstules un laba vēlējumi Noasiešu un Britam Olam organizācijas dalībniekiem par Izraēlas Toras izplatīšanu visā pasaulē. (Drīzumā būs pieejami tulkojumi latviešu valodā.) Vēstules rakstījuši šādi svarīgi rabīni:
"Es apsolu savu uzticību Ašemam,
Izraēla Dievam”
Teoloģija, ētika un ebreju filozofija: dzīves lielo jautājumu izpēte.
Rabīna Ūrija Šerki
Raksts iedziļinās Sukkot, ebreju festivāla, būtībā, kas tiek svinēts pastorālā un uz dabu vērstā veidā. Tajā tiek pētīta dziļā saikne starp ebreju dvēseli un dabisko pasauli šajos svētkos. Atšķirībā no daudziem citiem ebreju svētkiem, kas saistīti ar ierobežojumiem vai skeptismu saistībā ar dabu, Sukot piedāvā harmonisku un priecīgu mijiedarbību ar vidi. Tas simbolizē vienotību starp ebreju tautu un dabu, atspoguļojot universālu garīguma dimensiju.
Autors, balstoties uz rabīna Kuka (dzimis Latvijā) mācībām, uzsver domu, ka dabas svētums pieder visām tautām, savukārt pārpasaulīgais svētums ir unikāla ebreju tautas sfēra. Sukkot ir attēlots kā sadarbība starp šīm divām svētuma formām, kur cilvēki no visas pasaules pulcējas, lai svinētu. Svētajā templī ebreji Sukot laikā upurēja 70 vēršus, simbolizējot izpirkšanu par 70 pasaules tautām.
Kopsavilkumā, Sukkot tiek svinēts kā vienotība ar dabu, iespēja pārvarēt bailes no dabas un svētku universālumu, kas veicina sadarbību starp svētumu virs dabas un svētumu dabā. Šajā rakstā ir uzsvērta Sukot nozīme harmonijas un saiknes veicināšanā starp dažādām kopienām.
Roš Ašana atzīmē ebreju gada sākumu, piedāvājot divus kontrastējošus laika uzskatus: sabrukumu rudenī (Tišrei) un atjaunošanos pavasarī (Nisan). Ebreju kalendārs ietver abus, simbolizējot mūžīgo atjaunošanos, kur pat sairšana veicina celtniecību un optimismu.
Nodaļā "Nicavim-Vajeleh" Tora attēlo dzīvību vai nāvi. Lai gan šķietami priekšroka tiek dota dzīvībai, dziļākas pārdomas atklāj nāves garīgās perspektīvas. Tora uzsver izvēlēties tieši dzīvi, lai sastaptos ar dievišķo un aptvertu morālo nozīmi.
Es apņemos pildīt Septiņus universālos Noasiešu likumus, kurus Dievs deva Noasam kā likumu kopsavilkumu visai cilvēcei un kurus mums atklāja Mozus.
Izraēlas gudrie no paaudzes paaudzē ir saglabājuši, precizējuši un izskaidrojuši šo likumu detaļas un ievērošanu.