Šoftim nodaļa apspriež principu, kurš mūsdienu juridiskajā sistēmā ir pazīstams kā valsts varas dalīšana. Izraēliešu sabiedrība bija jāveido uz četrām pārvaldes institūcijām, katrai no kurām bija daļēja autoritāte, un to galvenie tituli ir: karalis, tiesnesis, priesteris un pravietis. Saprotams, ka šīs institūcijas dažādās paaudzēs izpaužas dažādās formās. Karalis ne vienmēr ir karalis; dažreiz tā var būt parlamentāra demokrātija. Tas var būt parlaments vai jebkura pārvaldes iestāde, taču tā ir tikai viena pārvaldības daļa. Pārvaldība ir sadalīta starp ķēniņu, tiesnesi, priesteri un pravieti. Rodas jautājums: kāda ir vēlamākā valdības forma? Vai Tora dod priekšroku ķēniņam vai nedod priekšroku ķēniņam? Uz to Torā ir teikts: "Ieceliet pār jums ķēniņu, tāpat kā visas apkārtējās tautas." Šķiet, ka tas norāda, ka tikai tādā gadījumā jums jāieceļ ķēniņš pār izraēliešu tautu. Tas nozīmē, ka, attīstoties politiskajai kultūrai un redzot, ka valstis, ko pārvalda karalis, ir sakārtotākas nekā valstis bez karaļa, tad mēs zinām, ka ir pienācis laiks iecelt sev karali, tāpat kā visas apkārtējās tautas. Un šeit rodas jautājums: kā tas ir iespējams, ka kaut kas tik centrāls kā pārvaldības veids ir atkarīgs no tā laika pasaules tautu politiskās kultūras? Atbilde ir ļoti vienkārša. Pats iemesls, kāpēc Dievs pieprasīja Saviem ļaudīm izveidot valsti kā tādu, nevis nodibināt universālu, valdošu reliģiju, ir lai ietekmētu pasaules tautas. Centrālais punkts, kas virza lietas šajā pasaulē, ir politiskais instruments. Tāpēc Tora pieprasīja Izraēlai izveidot politisku vienību, valsti. Un šīs valsts mērķis ir ietekmēt pasaules tautas caur to valstīm. Un ietekmējamo nevar ietekmēt, ja starp ietekmētāju un ietekmējamo nav minimālas līdzības. Šī iemesla dēļ Tora prasīja, lai, nodibinot politisku vienību, arī mēs varētu ietekmēt pasaules politisko kultūru.
1. Varas dalīšana: šis jēdziens tiek apspriests mūsdienu legālajā sistēmas kontekstā un ir valsts pārvaldības pamatprincips.
2. Pārvaldība: attiecas uz valdīšanas vai vadības sistēmu sabiedrībā, tostarp tādām iestādēm kā karalis, tiesnesis, priesteris un pravietis, kas minēti rakstā.
3. Ietekme: Rakstā galvenā uzmanība pievērsta idejai, ka izraēliešu izveidotai politiskai vienībai ir mērķis iespaidot citas tautas ar savu politiskās sistēmas un kultūras palīdzību.
