Liquid error (sections/custom_mobile-menu line 86): Expected handle to be a String but got LinkListDrop
  • Group 27 Login

Paršat Šoftim
Vēlamās valdības meklējumi:
Toras ietekme uz politisku

Šoftim nodaļa apspriež principu, kurš mūsdienu juridiskajā sistēmā ir pazīstams kā valsts varas dalīšana. Izraēliešu sabiedrība bija jāveido uz četrām pārvaldes institūcijām, katrai no kurām bija daļēja autoritāte, un to galvenie tituli ir: karalis, tiesnesis, priesteris un pravietis. Saprotams, ka šīs institūcijas dažādās paaudzēs izpaužas dažādās formās. Karalis ne vienmēr ir karalis; dažreiz tā var būt parlamentāra demokrātija. Tas var būt parlaments vai jebkura pārvaldes iestāde, taču tā ir tikai viena pārvaldības daļa. Pārvaldība ir sadalīta starp ķēniņu, tiesnesi, priesteri un pravieti. Rodas jautājums: kāda ir vēlamākā valdības forma? Vai Tora dod priekšroku ķēniņam vai nedod priekšroku ķēniņam? Uz to Torā ir teikts: "Ieceliet pār jums ķēniņu, tāpat kā visas apkārtējās tautas." Šķiet, ka tas norāda, ka tikai tādā gadījumā jums jāieceļ ķēniņš pār izraēliešu tautu. Tas nozīmē, ka, attīstoties politiskajai kultūrai un redzot, ka valstis, ko pārvalda karalis, ir sakārtotākas nekā valstis bez karaļa, tad mēs zinām, ka ir pienācis laiks iecelt sev karali, tāpat kā visas apkārtējās tautas. Un šeit rodas jautājums: kā tas ir iespējams, ka kaut kas tik centrāls kā pārvaldības veids ir atkarīgs no tā laika pasaules tautu politiskās kultūras? Atbilde ir ļoti vienkārša. Pats iemesls, kāpēc Dievs pieprasīja Saviem ļaudīm izveidot valsti kā tādu, nevis nodibināt universālu, valdošu reliģiju, ir lai ietekmētu pasaules tautas. Centrālais punkts, kas virza lietas šajā pasaulē, ir politiskais instruments. Tāpēc Tora pieprasīja Izraēlai izveidot politisku vienību, valsti. Un šīs valsts mērķis ir ietekmēt pasaules tautas caur to valstīm. Un ietekmējamo nevar ietekmēt, ja starp ietekmētāju un ietekmējamo nav minimālas līdzības. Šī iemesla dēļ Tora prasīja, lai, nodibinot politisku vienību, arī mēs varētu ietekmēt pasaules politisko kultūru.

1. Varas dalīšana: šis jēdziens tiek apspriests mūsdienu legālajā sistēmas kontekstā un ir valsts pārvaldības pamatprincips.
2. Pārvaldība: attiecas uz valdīšanas vai vadības sistēmu sabiedrībā, tostarp tādām iestādēm kā karalis, tiesnesis, priesteris un pravietis, kas minēti rakstā.
3. Ietekme: Rakstā galvenā uzmanība pievērsta idejai, ka izraēliešu izveidotai politiskai vienībai ir mērķis iespaidot citas tautas ar savu politiskās sistēmas un kultūras palīdzību.

Vairāk nedēļas Toras nodaļu

Personiskās un sabiedriskās labklājības integrēšana caur Toru

Nasso Toras nodaļa pievēršas individuālajiem un ģimenes jautājumiem, vienlaikus uzsverot kolektīvo vienotību, izmantojot priesteru svētību. Šī svētība, kas ir strukturēta trīs līmeņos, atspoguļo līdzsvaru starp materiālajām un garīgajām vajadzībām: "Lai Ašem tevi svētī un sargā tevi." par bagātību: "Lai Ašems liek spīdēt Viņa vaigam pret tevi" garīgajam apgaismojumam caur Toru, un "lai Ašems paceļ Savu vaigu uz tevi un dāvā tev mieru" par dziļu Nefeša, Ruah un Nešama saikni. Tora sniedz norādījumus, lai harmoniski integrētu personīgo un sabiedrisko labklājību.

Beyond the Count: Individual Worth and Collective Unity
[Bemidbar]

Parshat Bamidbar discusses the commandment to count the Israelites, focusing on those eligible for the army. This count underscores the tension between collective and individual identities. The Torah uses the expression "number of names," signifying the importance of both the collective and the individual. The Torah teaches that true unity blends these aspects, with the collective gaining meaning through each individual's uniqueness. This concept is reflected in the principle of "generalization and specification" in scriptural interpretation, with hidden meanings in the numbers, explored through the gematria.

Tears of Exile, Seeds of Hope: The Unbreakable Bond Between God and Israel
[Bechukotai]

Parashat Bechukotai discusses the covenant between God and Israel, emphasizing the importance of repentance for redemption. The Talmudic debate between Rabbi Eliezer and Rabbi Yehoshua delves into whether redemption is contingent on teshuva. Rashi's commentary interprets the ambiguous term "או" to support both views. This dual perspective highlights the Torah's open interpretation, showing that redemption can depend on human repentance or divine promise, reflecting a complex interplay of conditions in Judaism's understanding of historical progress.

Search