Starp daudzām tēmām, kas aplūkotas Re’ē nodaļā, Tora mums māca par ‘viltus pravieti’.
“Viltus pravietis” attiecas uz personu, kas šķiet pravietojuma cienīga. Tas nav vienkāršs cilvēks, viņš nav neprātīgs, vājprātīgs vai slikts cilvēks. Bet patiešām tas attiecas uz kādu, kurš, pamatojoties uz mūsu sākotnējo informāciju, šķiet pravietojuma cienīgs. Tomēr, kad viņš runā, viņa pravietojums ir pretrunā Torai, pretrunā Mozus likumam. Piemēram, ja viņš māca pielūgt citus dievus, mainīt Toru vai atcelt Toru. Tora mums māca tādā gadījumā nebīties no šāda cilvēka, viņš patiešām ir viltus pravietis.
Šīs nedēļas nodaļa mūs pamāca, ka pat tad, ja viņš veic kādu zīmi vai brīnumu kā pierādījumu sev, mums tiek pavēlēts neņemt vērā viņa pravietojumu kā patiesu. Apbrīnojami, ne tāpēc, ka viņam nav spēju. Patiesībā ir iespējams, ka ne tikai kādam ir īpašas ‘spējas’, bet arī pats Dievs palīdz šim cilvēkam veikt kaut ko labu pasaulei, un tāpēc Viņš dod viņam zināmas neparastas spējas.
Neraugoties uz ‘tā dēvētajiem’ brīnumiem, šis ‘viltus pravietis’ nespēs pārliecināt izraēliešu tautu. Tas ir tāpēc, ka visai Izraēlas tautai Dievs atklājās pie Sinaja un deva Toru. Pasaulē nekad nav bijis neviena cilvēka, kas spētu izraisīt notikumu, kura vērtība vai ietekme būtu salīdzināma ar Sinaja kalna atklāsmi. Šeit, Re’ē nodaļā, Tora stāsta, ka zīmes un brīnumi, ko dara šāds pravietis, kurš ir pretrunā Torai, nāk tikai, lai pārbaudītu, vai mēs mīlam Adonaju, Radītāju, no visas sirds un visas savas dvēseles. Tādējādi Izraēlas tauta ir glābta no jebkādas reliģiskas, mistiskas vai citas ietekmes, kas varētu noliegt vai būt pretrunā ar Mozus Toras mācībām. Tāpēc Izraēlas tautai ir tas gods un uzdevums sargāt Dieva vārda autentiskumu visai pasaulei.
