Liquid error (sections/custom_mobile-menu line 86): Expected handle to be a String but got LinkListDrop
  • Group 27 Login

Noass - Bābeles tornis; Vienotība un nevis vienveidība

Stāsts par Bābeles torni parādās šīs nedēļas Toras nodaļā “Noass” un ir viens no brīnišķīgajiem Toras stāstiem. Tas mums atklāj cilvēces kultūras izplatīšanās noslēpumu. Torā ir aprakstīts, ka tā paaudze bija piepildījusi pasauli ar vardarbību un zādzībām, izraisot pašiznīcinošus plūdus, un kā cilvēce mēģināja uzcelt torni, lai novērstu nākamos iespējamos plūdus.


Kāds ir sakars starp Bābeles torni un plūdu novēršanu? Midraši liek domāt, ka viņi gribēja uzcelt stabu, kas atbalstītu debess klājumu un neļautu tam atkal sabrukt un pārpludināt pasauli. Ir skaidrs, ka Tora mums nestāstīs tik bērnišķīgu stāstu bez dziļāk paslēptiem nodomiem.


Fakts bija tāds, ka viņi saprata, ka vardarbība rodas tāpēc, ka cilvēki atšķiras viens no otra. Tāpēc radās totalitārā ideja ar mērķi izveidot vienotu cilvēci. Kā veido vienotu cilvēci? Ar to, ka visi iesaistās vienā un tajā pašā lietā. Visi kopā uzcels torni. Torņa būvniecības laikā piedzims cilvēki un viņi mirs, nekad neredzot konstrukciju pabeigtu. Citiem vārdiem sakot, runa ir par cilvēku sabiedrību, kurā indivīdam nav nekādas nozīmes, bet redz vērtību tikai kolektīvā.


Tas ir izteikts Pirkei DeRabbi Eliezera Midraša darbā. Tur mēs lasām: "Kad cilvēks būvniecības laikā nokrita no torņa un nomira, neviens viņam nepievērsa uzmanību. Taču, ja ķieģelis nokrita un saplīsa, visi raudāja un sacīja: "Cik ilgs laiks nepieciešams, lai to nomainītu?”


Mēs varam skaidri mācīties no galu rezultāta, ka viņu mēģinājums neizdevās. Ideja izveidot cilvēci, kurā nav atšķirību starp identitātēm, ne dažādām kultūrām, ne dažādām personībām – galu galā griba, neskatoties uz visiem labajiem nodomiem, kas slēpjas aiz tā, rada sava veida elli.


Pēc torņa izjaukšanas, ir vēl viens mēģinājums apvienot cilvēkus. Lai gan šis mēģinājums ir tikai norādīts Torā ar mājienu vien, un to izdarīja kāds cilvēks vārdā Ašurs. Kā rakstīts: “No tās zemes Ašurs cēlās”. Raši stāsta, ka, tā kā Ašurs redzēja, ka viņa dēli sacēlās pret viņu, paklausot Nimrodam būvēt torni, viņš tos pameta un aizgāja pats prom no turienes. Mēs redzam, ka šis cilvēks, Ašurs, asīriešu tautas dibinātājs, patiesībā ir taisnīgs cilvēks. Viņš noraidīja domu, ka indivīdiem nav nozīmes. Mēs varētu jautāt – kāpēc tad viņš netika ievēlēts, lai dibinātu izredzētu tautu, lai izpirktu cilvēci?


Atbilde ir ļoti vienkārša. Asīrieši sacēlās pret Nimrodu, bet viņi uzcēla Ninivi. Ninive ir alternatīva Bābelei, bet "Ninvē ir arī Bābele". Citiem vārdiem sakot, bieži dumpinieks pats vēlas būt par valdnieku. Tāpēc viņš dažreiz kļūs par valdnieku, kas ir grūtāks nekā tirāns, kuru viņš cīnījās, lai gāztu.


Mēs uzzinām, ka tikai pēc visiem šiem mēģinājumiem parādās mūsu priekšteča Ābrahāma brīnišķīgā figūra. Tora par viņu saka: "Un tevī tiks svētītas visas zemes dzimtas." Ābrahāma uzdevums nav uzspiest savu identitāti visai cilvēcei, bet, gluži pretēji, viņa nozīme ir būt par visas cilvēces tikšanās vietu.


Tas ir skaists jēdziens "izredzēta tauta no visām tautām". Mērķis ir, lai visas tautas sajustu, ka ir šis centrālais punkts, kas izstaro labu uz visiem, neprasot no tām mainīties. Mērķis ir vienotība, bet ne vienveidība. Vienotība nozīmē, ka visi dažādie indivīdi paliek savā daudzveidībā, bet ar mīlestību savienojas ar centrālo punktu.

Tas ir Izraēlas tautas liktenis un mērķis.

Pievienojies šai missijai!

Vairāk nedēļas Toras nodaļu

Dievišķā vadība un cilvēku balsis: Likuma tapšanā

Pinhasa nodaļā Celofada meitas izraisa izšķirošas pārmaiņas ebreju mantojumu likumos, kas noved pie jauna norādījuma, kas ļauj meitām saņemt mantojumu, ja nav dēlu. Šis stāsts ilustrē dinamisku mijiedarbību starp dievišķo vadību un tautas iniciatīvu. Mozus, sākotnēji nebija pārliecināts, un viņš saņēma norādījumus no HaŠema tikai pēc tam, kad meitas izsaka savu bažu. Šis stāsts kopā ar līdzīgiem gadījumiem uzsver tautas lomas nozīmi ebreju likuma attīstībā un Dievišķās atklāsmes saņemšanu caur kopienas iniciatīvu un atbildi.

Apbrīnošana un skaudība: Bileāma pravietojuma dualitāte

Bālaka Toras nodaļā Bileāms, ievērojams pravietis starp tautām, atklāj sarežģītu apbrīnošanas un skaudības sajūtas pret Izraēlu. Lai gan viņš vēlas nolādēt Izraēlu, viņš galu galā viņus svētī, izpaužot dievišķās iedvesmas un pravietojuma ietekmi. Šī paradoksālā attieksme atspoguļo plašākas antisemītisma un mīļotā bērna psihoanalītiskās reakcijas tēmas. Tora uzsver cerību, jo pravietojuma pieminēšana ikdienā sinagogā simbolizē iespējamo Dievišķās ietekmes izplatīšanos uz visu cilvēci, ko atbalsta Midrašs Tanā Debei Elija par Svētā Gara universālo pieejamību.

No mirstības uz mūžību: Sarkanās govs - ceļš uz šķīstīšanu

Hukat Toras nodaļā sarkanās govs (“parā adumā”) rituāls simbolizē attīrīšanos no nāves nešķīstības, kas sakņojas labā un ļaunā zināšanu koka grēkā. Rituāls ietver pelnu sajaukšanu ar dzīvo ūdeni, attēlojot ķermeni un dvēseli, ilustrējot dzīves atjaunošanos augšāmcelšanās ceļā. Šis process, neskatoties uz tā simbolisko skaidrību, pasvītro dievišķo noslēpumu – pāreja starp dzīvību un nāvi paliek ārpus cilvēka izpratnes. Gudrie skaidro sarkanās govs noslēpumu, uzsverot augšāmcelšanās un dievišķās gribas dziļo un neizdibināmo dabu.

Search