Liquid error (sections/custom_mobile-menu line 86): Expected handle to be a String but got LinkListDrop
  • Group 27 Login

Navigācija metafiziskajā valstībā un Izraēlas likteņa unikalitāte

Toras nodaļa Bo sākas ar pēdējām trim Ēģiptes traģēdijām. Rodas jautājums: kāpēc sadalīt “sodus” 7 iepriekšējā nodaļā un 3 šinī nodaļā? Tam ir jāpievērš uzmanība un ir jābūt skaidrojumam. Pirmās 7 “sodus” faraonam parādīja, ka Izraēlas tautai ir unikāla loma vēsturē. Bet tas varētu metafiziski izvirzīt šādu jautājumu: kurš teica, ka atšķirība starp Izraēlu un tautām ir patiesa arī absolūtā nozīmē? Varbūt tas ir tikai vēsturisks negadījums. Vēstures gaitā Izraēla ir pierādījusi, ka ir unikāla tauta, un tāpēc viņi vēlas pamest Ēģipti. Bet varbūt kosmiskajā plānā nav atšķirības starp Ēģipti un Izraēlu? Tāpēc ir vajadzīgas nelaimes — lai atkal radītu radīšanas procesu. 

Radīšanas process sastāv no trim daļām: dievišķais lēmums vai primārais lēmums par pasaules radīšanu. Pēc tam "tukšuma" radīšana – telpa, kurā var rādīt pasauli, un visbeidzot, "esošās eksistences" daudzuma pavairošana. “Postu laikā” ir tieši pretēja kārtība – siseņi vairojas, tad tie kaitē Ēģiptei, bet nekaitē Izraēlai. Ja tā, tad mēs redzam, ka jau “esošās eksistences” pavairošanas sākumās ir atšķirīgs starp Izraēlu un Ēģipti. 

Faraons jautā: "Bet kā ar "tukšuma stadiju"? Vai pastāv atšķirība starp Izraēlu un Ēģipti "tukšumā"? Tātad, iet runa par tumsu. Tumsa parāda atšķirību, "bet visiem Israēla bērniem bija gaisma viņu mājokļos". Tomēr faraons iebilst, kurš teica, ka no sākuma dievišķais nodoms ir atšķirt? Uz to nāk sods, kas ietekmē "sākumu" - pirmdzimtos "Tas Kungs sita visus Ēģiptes pirmdzimušos, sākot ar faraona, kas sēž uz sava troņa, pirmdzimto, līdz cietumnieka pirmdzimtajam, kas bija cietumā, un visus lopu pirmdzimušos". 

Pēc pirmdzimto soda, kas precizē absolūto atšķirību starp Izraēlu un Ēģipti, faraons ir pārliecināts. Viņš sūta izraēliešus un saka: "Ejiet, kalpojiet Tam Kungam, kā tu teici... un svētī arī mani." Tas liecina, ka faraona izpratnē noticis apgaismojums – Izraēlai ir īpaša sūtība. Lai gan ēģiptieši to īsti nesaprata - "Un faraons atlaida ļaudis”, izdzina un izraidīja no Ēģiptes, "jo viņi teica: "Mēs visi esam miruši", "faraons, kurš stāvēja virs piramīdas, saprata, ka pasaules cerība ir izraēliešu tauta, un tāpēc viņš labprāt tos sūta prom.

Vairāk nedēļas Toras nodaļu

Personiskās un sabiedriskās labklājības integrēšana caur Toru

Nasso Toras nodaļa pievēršas individuālajiem un ģimenes jautājumiem, vienlaikus uzsverot kolektīvo vienotību, izmantojot priesteru svētību. Šī svētība, kas ir strukturēta trīs līmeņos, atspoguļo līdzsvaru starp materiālajām un garīgajām vajadzībām: "Lai Ašem tevi svētī un sargā tevi." par bagātību: "Lai Ašems liek spīdēt Viņa vaigam pret tevi" garīgajam apgaismojumam caur Toru, un "lai Ašems paceļ Savu vaigu uz tevi un dāvā tev mieru" par dziļu Nefeša, Ruah un Nešama saikni. Tora sniedz norādījumus, lai harmoniski integrētu personīgo un sabiedrisko labklājību.

Beyond the Count: Individual Worth and Collective Unity
[Bemidbar]

Parshat Bamidbar discusses the commandment to count the Israelites, focusing on those eligible for the army. This count underscores the tension between collective and individual identities. The Torah uses the expression "number of names," signifying the importance of both the collective and the individual. The Torah teaches that true unity blends these aspects, with the collective gaining meaning through each individual's uniqueness. This concept is reflected in the principle of "generalization and specification" in scriptural interpretation, with hidden meanings in the numbers, explored through the gematria.

Tears of Exile, Seeds of Hope: The Unbreakable Bond Between God and Israel
[Bechukotai]

Parashat Bechukotai discusses the covenant between God and Israel, emphasizing the importance of repentance for redemption. The Talmudic debate between Rabbi Eliezer and Rabbi Yehoshua delves into whether redemption is contingent on teshuva. Rashi's commentary interprets the ambiguous term "או" to support both views. This dual perspective highlights the Torah's open interpretation, showing that redemption can depend on human repentance or divine promise, reflecting a complex interplay of conditions in Judaism's understanding of historical progress.

Search