Toras nodaļa Bo sākas ar pēdējām trim Ēģiptes traģēdijām. Rodas jautājums: kāpēc sadalīt “sodus” 7 iepriekšējā nodaļā un 3 šinī nodaļā? Tam ir jāpievērš uzmanība un ir jābūt skaidrojumam. Pirmās 7 “sodus” faraonam parādīja, ka Izraēlas tautai ir unikāla loma vēsturē. Bet tas varētu metafiziski izvirzīt šādu jautājumu: kurš teica, ka atšķirība starp Izraēlu un tautām ir patiesa arī absolūtā nozīmē? Varbūt tas ir tikai vēsturisks negadījums. Vēstures gaitā Izraēla ir pierādījusi, ka ir unikāla tauta, un tāpēc viņi vēlas pamest Ēģipti. Bet varbūt kosmiskajā plānā nav atšķirības starp Ēģipti un Izraēlu? Tāpēc ir vajadzīgas nelaimes — lai atkal radītu radīšanas procesu.
Radīšanas process sastāv no trim daļām: dievišķais lēmums vai primārais lēmums par pasaules radīšanu. Pēc tam "tukšuma" radīšana – telpa, kurā var rādīt pasauli, un visbeidzot, "esošās eksistences" daudzuma pavairošana. “Postu laikā” ir tieši pretēja kārtība – siseņi vairojas, tad tie kaitē Ēģiptei, bet nekaitē Izraēlai. Ja tā, tad mēs redzam, ka jau “esošās eksistences” pavairošanas sākumās ir atšķirīgs starp Izraēlu un Ēģipti.
Faraons jautā: "Bet kā ar "tukšuma stadiju"? Vai pastāv atšķirība starp Izraēlu un Ēģipti "tukšumā"? Tātad, iet runa par tumsu. Tumsa parāda atšķirību, "bet visiem Israēla bērniem bija gaisma viņu mājokļos". Tomēr faraons iebilst, kurš teica, ka no sākuma dievišķais nodoms ir atšķirt? Uz to nāk sods, kas ietekmē "sākumu" - pirmdzimtos "Tas Kungs sita visus Ēģiptes pirmdzimušos, sākot ar faraona, kas sēž uz sava troņa, pirmdzimto, līdz cietumnieka pirmdzimtajam, kas bija cietumā, un visus lopu pirmdzimušos".
Pēc pirmdzimto soda, kas precizē absolūto atšķirību starp Izraēlu un Ēģipti, faraons ir pārliecināts. Viņš sūta izraēliešus un saka: "Ejiet, kalpojiet Tam Kungam, kā tu teici... un svētī arī mani." Tas liecina, ka faraona izpratnē noticis apgaismojums – Izraēlai ir īpaša sūtība. Lai gan ēģiptieši to īsti nesaprata - "Un faraons atlaida ļaudis”, izdzina un izraidīja no Ēģiptes, "jo viņi teica: "Mēs visi esam miruši", "faraons, kurš stāvēja virs piramīdas, saprata, ka pasaules cerība ir izraēliešu tauta, un tāpēc viņš labprāt tos sūta prom.
