"Esiet svēti, jo Es esmu svēts" (3. Mozus, 19:2). Šis ir Radītāja aicinājums. Tas nav aicinājums norobežoties, bet gan aicinājums būt vienotiem ar Viņu. Viņš ir vienīgais Svētais, un Viņš vēlas, lai mēs būtu Viņa svētumā. Tas notiek caur attiecībām un dialogu ar Viņu, kas izlabo plaisu starp Radītāju un radīto, padarot mūs par daļu no kaut kā lielāka.
Tas mums māca, ka svētums nav mistisks uzdevums, maģija vai noslēpums. Svētuma uzdevums ir saistīties ar Svēto, lai Viņš ir svētīts, kā ar draugu. Starp citu šinī pašā Toras nodaļā, kur mums ir pavēlēts būt svētiem, arī ir teikts kā kļūst par svētu: "un mīli savu tuvāko kā sevi pašu" (3. Mozus,19:18). Varbūt ir teikts - kas ir šis tuvākais? Tavs tuvākais ir tāds pats kā tu; tāpat kā tu esi cilvēks, tev jāgodā un jāmīl otru cilvēku. Taču mūsu Talmuda gudrie mūs pārsteidza ar papildu nozīmi. Viņi mums saka, ka termins "tuvākais" attiecas arī uz Svēto, lai Viņš ir svētīts; arī Viņš ir tuvākais! To mēs redzam pantā dotajā mājienā: "Un tev būs savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu; Es esmu Tas Kungs" (3. Mozus,19:18). Arī Visaugstais vēlas, lai pret viņu izturas kā pret tuvāko. Tātad sanāk, ka cilvēka morālais uzdevums ir sadalīts trīs attiecībās: starp cilvēku un viņa tuvāko, starp cilvēku un Radītāju un starp cilvēku un sevi, un tikai tad, kad pastāv visas trīs dimensijas, cilvēks sasniedz savas morālās identitātes pilnveidošanu.
Tas jau ir teikts pantā, ja mēs to uzmanīgi aplūkojam: "Un tu mīli savu tuvāko" ir starp cilvēku un viņa līdzcilvēku, "kā sevi pašu" ir starp cilvēku un viņu pašu, un panta beigas - "Es esmu Kungs” ir starp cilvēku un Radītāju. Cilvēks nevar mīlēt savu tuvāko, ja nemīl sevi; viņš nevar mīlēt sevi, ja nemīl Svēto, kas viņu radījis. Tātad, šeit ir trīsstūris, kura trīs malas ir neatdalāmas. Mēs esam spiesti sasniegt trīsstūrveida uzdevumu — cilvēka mīlestība pret viņa tuvāko, sevi un Radītāju.
