"Ki Tisa" Toras daļa ir krīzes nodaļa. Tā ir krīze atklāsmes procesā. Sākotnēji Dievs iedeva divas derības plāksnes, un viss šķita kārtībā. Tomēr mēs redzam, ka šķietami Izraēlas tauta nav savu pienākumu augstumos, kas no viņiem tiek gaidīti, par ko liecina viņu radītais zelta teļš, ko viņi pielūdz un upurē. Tā rezultātā plāksnes saplīst. Bet ir cerība; pēc šī atgadījuma tiek dotas otrās plāksnes izlūdzoties piedošanu un izpirkšanu, kas parāda, ka kļūdas var labot. Mūsu nodaļas būtība ir tāda, ka, lai gan ir kļūdas, tās var labot.
Kā radās šī zelta teļa kļūda? Pavisam vienkārši: Mozus un Ārons ir pieraduši strādāt kopā – Mozus iezīmē tiešo ceļu, bet Ārons – labošanas ceļu tiem, kas ir grēkojuši. Bet kas notiek, kad Mozus atrodas kalna galā, bet Ārons atrodas lejā? Starp Mozu un Āronu pārtrūka “sakari”, un Ārons nonāca situācijā, kurā cilvēki lūdza grēkot. Ko dara audzinātājs, redzot, ka viņa māceklis regrasē? Viena iespēja ir teikt: "Es nepiekrītu šai regresijai; es nosaku patiesību, un viss." Šī ir viena iespēja. Priestera Ārona izglītības stratēģija ir savādāka. Viņš uzskata, ka mums kopā ar grēcinieku ir jāpiedalās viņa grēkā un tad tas jāpaaugstina. Šajā pedagoģiskajā piegājienā ir zināms risks, taču tas atspoguļo Āronu, priesteri, kurš mīlēja radības un tuvināja tos Torai.
Ārons neatkāpjas no Mozus mācības pamatprincipiem. Bet viņš zina, kā pietuvināt sev grēciniekus. Un no viņa mēs mācāmies visās paaudzēs, nododot dievišķus un izglītojošus vēstījumus, vienmēr ir jāsaglabā divi ceļi. Viens - absolūtas patiesības nodošanas ceļš un tas ir tas, ko dara Mozus, nokāpjot no kalna un sadedzinot teļu. Turpretim otrais ceļš ir saistīts ar mācību, kura saka zināmā mērā piedalīties personas darbībās, kas klibo, lai to paaugstinātu un izlabotu. Saikne, kas izveidojās mūsu Toras nodaļas laikā starp Mozu un Āronu, parāda, ka šī kombinācija galu galā uzvar, nesot pasaulei labojumu.
Kā jūs varat uzturēt kontaktus ar cilvēkiem, kuri nav īstajā ceļā, vienlaikus paliekot uzticīgi saviem principiem?
