Liquid error (sections/custom_mobile-menu line 86): Expected handle to be a String but got LinkListDrop
  • Group 27 Login

Paraša Ekev
Dvēseles pabarošana: ceļojums uz pateicību pēc katras ēdienreizes

Bauslis: pateicība pēc maltītes

Viens no nozīmīgākajiem baušļiem Ekev Toras nodaļā ir saistīts ar faktu, ka Izraēlas tauta gatavojas ienākt Izraēlas zemē. Tora sola, ka tā būs auglīga zeme, pilna ar ražu – kviešiem un miežiem, vīnogulājiem, vīģēm, granātāboliem utt.

Tas viss ir teikts: "Tu ēdīsi, būsi paēdis un tad svētī Adonaju, savu Dievu."

Lai gan šis bauslis tika teikts saistībā ar Izraēlas tautas ienākšanu zemē, pateicība/svētība ir universāla. Stāstos no Gudro nostāštiem (Midrašiem) mēs uzzinām, ka Ābrahāms, uzņemot savā teltī viesus, jebkuras tautas cilvēkus, sagādāja viņiem ēdienu un pēc tam lūdza pateikties par ēdienu. Atbildot uz to, viņi sāka pateikties Ābrahāmam un viņa sievai Sārai. Ābrahāms viņus pārtrauca un teica pateikties Tam, kurš radīja pasauli un visu, kas tajā atrodas. Tas ir pamats uzskatam, ka pateikties par ēdienu mūsu Radītājam, ir pirmais ticības izpausmes veids.

 Mēs redzam, ka Ābrahāms, mūsu patriarhs, nepiedāvāja metafiziskus vai filozofiskus Dieva esamības pierādījumus. Tā vietā viņš radīja situāciju, kurā viņa viesi ir spiesti atzīt, ka viņa eksistence ir atkarīga no ārpusējiem faktoriem. Tas notiek, kad cilvēks ēd. Kad es ēdu, es atzīstu, ka es esmu  "saņēmējs". Būt “saņēmējam”, tas nozīmē, ka cilvēks atzīst, ka ir radīts un ka viņu eksistence nesākās ar viņu. Pēc tam tas, kurš atzīst, ka ir radīts, saprot, ka ir Radītājs. Tas ir jūdaisma pamats.

 Visā mūsu ticībā no visām daudzajām lūgšanām, kuras mēs lasām, Torā par obligātu tiek uzskatīta tikai svētība pēc maltītes. Šeit paustais vēstījums, ka ir bauslis pateikties par pārtiku, un nevis par Toras atklāsmi Sinajā! Būtiskākā ziņa šeit ir tāda, ka Ašem ir nodrošinātājs visai pasaulei. Viņš ir laipns pret visiem; tāpēc bauslis teikt svētības vārdus Radītājam par mūsu ēdienu ir pienākas visām tautām. Šis pienākums attiecas uz katru radību, kas veidota pēc "Dieva tēla" (Becelem). Personai, kas dzīvo saskaņā ar Noasiešu ticību, svētība jāsaka arī pēc maltītes (Birkat A-Mazon), kā paskaidrots Brit Olam lūgšanu grāmatā. Grāmatā esam iekļāvuši visu tautu pārstāvjiem piemērotu versiju "Svētības vārdiem pēc maltītes".

Vairāk nedēļas Toras nodaļu

Apvāršņu paplašināšana: kā ebreju svētki attīstās ārpus Bībeles laikiem

Emor Toras nodaļa izceļ laika un vietas svētumu, uzskaitot galvenos ebreju svētkus, kas saistīti ar Templi, kā apspriests 3. Mozus grāmatā. Tajā aplūkots, kā Mozus tos darījis zināmus Israēla bērniem, un ieviesti tādi ilgtermiņa jēdzieni kā svētku pievienošana ārpus Toras darbības jomas. Stāstījums saista Menoru un Templi ar jauniem svētkiem, piemēram, Hanuku, un saista maizes rituālu ar Purimu, norādot uz tā tradīcijām, kas turpina svētīt laiku, izmantojot vēsturiskas un dievišķas atklāsmes.

Svētuma atbrīvošana: garīga atmoda

Izpētot bausli būt svētam, raksts iedziļinās tā attiecību aspektos, uzsverot nepieciešamību cilvēkiem savā mijiedarbībā līdzināties Visaugstajam. Tajā tiek apspriesta citu, sevis un Radītāja mīlestības nozīme, izmantojot Talmuda interpretācijas, lai uzsvērtu šo dimensiju savstarpējo saistību. Pilnveidotas attiecības palīdz indivīdiem pildīt savus morālos pienākumus un iegūt savas morālās identitātes pilnības sajūtu.

No tuksneša līdz apsolītajai zemei: košera gaļas patēriņa attīstība

Toras nodaļa Ahrei Mot ierobežo gaļas patēriņu tuksnesī, lai novērstu elkdievību. Saiešanas Teltī bija atļauti tikai košera dzīvnieku upuri. Neatļauta kaušana tika uzskatīta par nopietnu pārkāpumu, kas līdzinās slepkavībai. Ieejot Izraēlas zemē, izraēliešiem bija atļauts ēst "vēlmes gaļu" jebkurā vietā, kas simbolizē Saiešanas Telts un Tempļa paplašināto iespaidu.

Search