Liquid error (sections/custom_mobile-menu line 86): Expected handle to be a String but got LinkListDrop
  • Group 27 Login

Liktenis: Jāzepa kauss, ģimenes saites un cīņa par Benjamīna glābšanu

Kāds stāsts slēpjas aiz kausa Mikec nedēļas nodaļas sāgā? Ko Jāzeps vēlējās panākt, noslēpjot kausu Benjamīna maisā? Tā kā mēs jau zinām stāsta beigas, mēs varētu pieņemt, ka Jāzeps gribēja pārbaudīt savus brāļus un noskaidrot, vai viņi ir gatavi upurēties, lai glābtu Benjamīnu. Tomēr tas ir virspusējs ieskats lasot Bībeles stāsta turpinājumu. 

Par ko Jāzeps domā tajā brīdī? 

Manuprāt, atbilde ir fragmenta sākumā, kurā piedzimst Jāzepa dēli Manaše un Efraims Ēģiptē. Tekstā ir paskaidroti vārdi: "Un Jāzeps nosauca pirmdzimto Manaše, jo "Dievs ir licis man aizmirst visu manu darbu un visu mana tēva namu." Un otro viņš nosauca par Efraimu, jo "Dievs mani ir darījis auglīgu manas bēdas zemē." (1. Mozus 41:51-52). Tagad tas kļūst objektīvi skaidrs. Šķiet, ka Jāzeps vēlas atslēgties no sava tēva mājām, aizmirst tēvu un gūt panākumus Ēģiptē. 

Viņam par pārsteigumu bada laikā ierodas desmit brāļi, kurus viņš nebija gaidījis. Kad viņš tos satiek, ir rakstīts : "Un Jāzeps atcerējās sapņus, par kuriem viņš bija sapņojis" (1. Mozus 42:9). Ko viņš atcerējās par sapņiem? Ka bija ne tikai desmit zvaigznes, bet 11 zvaigznes! Viņš atceras Benjamīnu. Tagad viņš baidās, ka Benjamīnam varētu draudēt briesmas, tāpat kā Jāzeps, Rāheles dēls, tika izmests no ģimenes. Varbūt arī Benjamīns ir atstumts no tēva ģimenes. 

Jāzeps vēlas glābt Benjamīnu, un visa kausa slēpšanas shēma ir mēģinājums atdalīt Benjamīnu no viņa brāļiem. 

Ja Jāzepa ideja būtu izdevusies un viņa priekšlikums būtu pieņemts ("Cilvēks, pie kura (sudraba) kauss tika atrasts, būs mans vergs, bet tu, ej ar mieru pie sava tēva" - 1. Mozus 43:17), kā viņš cerēja, ka Benjamins paliks pie viņa Ēģiptē. Viņa brāļi nekad neatgriezīsies pie viņa. 

Viņš negaidīja, ka Jūda to nepieļaus.

Jāzeps bija pārsteigts, uzzinot, ka Jūda jau saprata, ka starp brāļiem pastāv saikne (kā viņš paziņoja savam tēvam 1. Mozus 42:9 - "Es garantēšu viņu").

Viss Izraēls ir atbildīgs viens par otru. 

Kolektīva dimensija jau ir dzimusi. Tas būtībā atklās Jāzepa mēģinājuma neveiksmi nošķirt Benjamīnu no viņa brāļiem, kā to redzēsim nākamajā nedēļas nodaļā.

Ja paraksti neparādās jūsu valodā, lūdzu, atlasiet parakstus savā valodā no iestatījumu saraksta vai izmantojiet tur esošo automātisko tulkojumu.

Vairāk nedēļas Toras nodaļu

Personiskās un sabiedriskās labklājības integrēšana caur Toru

Nasso Toras nodaļa pievēršas individuālajiem un ģimenes jautājumiem, vienlaikus uzsverot kolektīvo vienotību, izmantojot priesteru svētību. Šī svētība, kas ir strukturēta trīs līmeņos, atspoguļo līdzsvaru starp materiālajām un garīgajām vajadzībām: "Lai Ašem tevi svētī un sargā tevi." par bagātību: "Lai Ašems liek spīdēt Viņa vaigam pret tevi" garīgajam apgaismojumam caur Toru, un "lai Ašems paceļ Savu vaigu uz tevi un dāvā tev mieru" par dziļu Nefeša, Ruah un Nešama saikni. Tora sniedz norādījumus, lai harmoniski integrētu personīgo un sabiedrisko labklājību.

Beyond the Count: Individual Worth and Collective Unity
[Bemidbar]

Parshat Bamidbar discusses the commandment to count the Israelites, focusing on those eligible for the army. This count underscores the tension between collective and individual identities. The Torah uses the expression "number of names," signifying the importance of both the collective and the individual. The Torah teaches that true unity blends these aspects, with the collective gaining meaning through each individual's uniqueness. This concept is reflected in the principle of "generalization and specification" in scriptural interpretation, with hidden meanings in the numbers, explored through the gematria.

Tears of Exile, Seeds of Hope: The Unbreakable Bond Between God and Israel
[Bechukotai]

Parashat Bechukotai discusses the covenant between God and Israel, emphasizing the importance of repentance for redemption. The Talmudic debate between Rabbi Eliezer and Rabbi Yehoshua delves into whether redemption is contingent on teshuva. Rashi's commentary interprets the ambiguous term "או" to support both views. This dual perspective highlights the Torah's open interpretation, showing that redemption can depend on human repentance or divine promise, reflecting a complex interplay of conditions in Judaism's understanding of historical progress.

Search