Šalom un sveicieni visiem mūsu Noasaiešu draugiem visā pasaulē, Priecīgus Sukot! Šie svētki atšķiras no visiem ebreju svētkiem ar to, ka tie ir svētki dabā. Tajā ir daudz zaļumu. Četri augu veidi, ko ņemam šajos svētkos, kā arī pati suka (būdiņa), kas izgatavota no dabīgiem materiāliem, un avota ūdens smelšanas tempļa ceremonija – Simhat Beit Hašoeva; visas šīs lietas ir ebreju dvēseles vienotības izpausme ar dabu. Tas ir kaut kas, kas mums neesam pārāk lab, jo šķiet, ka ebreji mēdz baidīties no dabas. Viņi baidās no asociācijas, kas bieži ir saistīta ar pagānismu. Piemēram, Pesah svētkos mēs atturamies ēst raudzētu maizi. Šavuotā mēs neguļam visu nakti, un Roš HaŠanā mēs neguļam visu dienu. Visbeidzot, Sukkot ir normāli svētki, kur varam gulēt un savienoties visu ar dabisko, pastorālo dabas prieku. Kā mēs to varam atļauties? Kad esam jau izgājuši cauri mūsu grēku izlabošanas procesam un attīrījušies no ļaunajām tieksmēm caur Roš HaŠana un Jom Kippur bijības dienām, mēs esam pārliecināti, ka mūsu tikšanās ar dabu, lai Dievs pasargā, nenovedīs cilvēku morāli maldos. Drīzāk pieredzei vajadzētu pacelt augstāk cilvēku kopā ar dabu. Līdz ar to Sukkot ir arī nozīmīga universāla dimensija. Pasaules tautas ir jutīgākas pret dabas svētumu, kā skaidroja viens no lielākajiem tautas vadītājiem, svētīgas atmiņas rabīns Kuks (dzimis Latvijā), kurš skaidroja, ka dabas svētums pieder īpaši pasaules tautām, savukārt svētums, kas ir virs dabas, pieder Izraēlas tautai. Un lūk, Sukkotā notiek samierināšanās starp diviem svētuma veidiem: svētumu virs dabas un svētumu dabā. Tāpēc pravieši mums pravieto, ka nākotnē cilvēki no visas pasaules ieradīsies svinēt tieši Sukot, īpaši Jeruzalemes svētajā templī. Ebreji upurēja Sukotā 70 vēršus, lai izpirktu 70 pasaules tautas. Sukot patiešām ir universāli svētki, kas saved kopā mūs ar visu cilvēci, savienojot svētumu virs dabas ar svētumu dabā. Novēlam priecīgus svētkus visiem.
