3. lekcija
Es nebiju īsti pārliecināts, kur es esmu.
Pēdējais, ko atcerējos, bija tikšanās ar ģimeni, lai dotos izbraukumā, un tagad es pamodos un atvēru acis. Man apkārt bija cilvēku grupa, kas izskatījās mazliet dīvaini, un es nesapratu ne vārda no tā, ko viņi saka... Ir ļoti apgrūtinoši skatīties apkārt un nesaprast, kas notiek. Un, ja tam visam pievienojam vientulības sajūtu, tas var būt diezgan neērti, maigi izsakoties.
Neviens mani nesaprot.
Es sev teicu: "Tikai nekrīti panikā."
Kā es te nokļuvu? Ko es te daru? Kāda ir mana loma šeit? Kā es varu atgriezties pie savas ģimenes?
Un visvairāk mani uztrauca viens jautājums: kurš var atbildēt uz visiem maniem jautājumiem?
Pa to laiku viss, ko es varēju darīt, bija runāt ar sevi... Kāda dīvaina un neērta sajūta...
Vai kas tāds izklausās kā fantastiska, kā iztēles auglis? Vai tas varētu būs kādas piedzīvojumu filmas vai šausmu filmas sižeta fragments? Atbilde ir tāda, ka mēs, katrs no mums, esam piedzīvojuši tieši to, kas šeit ir aprakstīts! Tā notika ar katru no mums, kad atstājām mātes klēpi!
Mēs esam iestumti jaunā pasaulē, dīvainā un nepazīstamā pasaulē, kurā visi runā valodā, kuru mēs nezinām.
Tajā brīdī mums rodās daudz jautājumu. Kāda ir dzīves jēga? Kā mēs to varam atklāt? Vai mēs varam paļauties uz kaut kāda veida Dievišķo vadību? Kā šādus norādījumus var saskaņot ar brīvu izvēli, kas, mūsuprāt, ir daļa no mūsu iekšējās uzbūves?
Kāda ir laika nozīme? Kāpēc laiks pastāv?
Šie ir tikai daži no daudzajiem jautājumiem, kas mums rodas nepārtraukti.
Un kādu vientulību mēs jūtam! Kurš var atbildēt uz visiem šiem jautājumiem? Bet mums ir paveicies, ka pierodam pie situācijas un aizmirstam visu iepriekšējo, pirms vēl turpinām uzdot jaunus jautājumu...
Kur mēs varam atrast īstas atbildes uz šiem jautājumiem? Kurš var dot mums drošības sajūtu? Kā mēs varam kļūt mierīgi un visu saprast?
Viens no risinājumiem varētu būt vēršanās pie filozofiem. Vēstures gaitā ir parādījušies daudzi filozofi, sākot ar Talesu un beidzot ar Platonu, Aristoteli un pēc tam Hjūmu, Bērkliju, Kantu, Heigelu — saraksts ir ļoti garš.
Meklējot atbildes, mums ir jāsaprot, kā filozofs pieiet šai problēmai. Kam filozofs var jautāt, cenšoties izprast cilvēces mērķus? Ja filozofs ir patiesības cilvēks un it īpaši, ja viņš ir godīgs pret sevi, viņš apzinās, ka neatkarīgi no tā, ko viņš darītu, viņš tikai meklē atbildes sevī.
Filozofs nejautā nevienam ārpus sevis, piemēram, Radītājam. Drīzāk filozofs jautā bezpersoniskam jēdzienam, kuru viņš sauc par "patiesību". Filozofs ir vientuļš un izolēts, viņš it kā atrodas pie bloķēta datora ekrāna, un ir skaidrs, ka viņš nesaņems no turienes nekādu pārliecību par to, ko viņš saka.
Patiesībā vienīgais, par ko filozofs var būt drošs, ir tas, ka viņš pats atbild uz visiem saviem jautājumiem. Un arī par to, ka beigās mēs visi mirsim. Gala rezultātā filozofs ir cilvēks, kurš izvēlas attīstīt autonomiskas domu un apzinās, ka viņam nav neviena cita, ar ko runāt. Cilvēks, kurš savā ziņā ir traģisks, jo viņs tā arī paliek viens pats ar saviem neatbildētajiem jautājumiem.
Tam vajadzētu atgādināt mūsu iepriekš minētā stāsta sākumu: "Es nebiju īsti pārliecināts, kur esmu. Pēdējais, ko atcerējos, bija..."
Kas notiks tālāk? Vai mums vajadzētu zaudēt visas cerības? Vai mēs mūžīgi paliksim neizprastā pasaulē? Vai mums ir lemts palikt tālu no patiesības visu mūsu uzturēšanās laiku šajā pasaulē?
Nē - absolūti nē!
Šajā pasaulē ir cilvēki, kurus sauc ebreji, kuri ir zin par Izraēlas tradīcijas, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē caur gudriem mistikas zinātājiem. Šie vīri ir sargājuši "noslēpumu glabātāju ķēdi", kas Izraēlas tautai tika dota caur praviešiem. Ebrejs sastapās ar Visuma Valdnieku nozīmīgu notikumu laikā Sinaja kalnā.
Patiešām ir Visuma Radītājs! Un šis Radītājs runā ar mani!! Kādu prieks mums tas dod!
Piecas Mozus grāmatas un Bībele kopumā ir Dieva Vārds pasaulē. Vairāk nekā septiņdesmit reizes Torā ir rakstīts: "Un Dievs runāja ar Mozu, sacīdams..." Saturs katru reizi ir atšķirīgs, bet pats apgalvojums ir ļoti nozīmīgs: Kāds ar mums runā!!
Mēs neesam vieni!
Un, kad mēs to dzirdam, mūsu sirdis piepildās ar pateicību.
Mēs varam teikt, ka galvenā atšķirība starp gudro ebreju un filozofu ir tā, ka viņi abi zina, ka viņi paši nekad nevar atklāt atbildes uz saviem jautājumiem. Bet tad, kamēr filozofs pieņem, ka nav neviena, pie kā mēs varētu vērsties, ebreju gudrais vīrs, kurš ir daļa no Izraēlas tautas, nevar ignorēt savas tautas kolektīvo atmiņu. Viņš nekad nevar ignorēt to, kādu ietekmi uz viņa tautu atstāja nozīmīgie notikumi Sinaja kalnā. Tādējādi viņa atbildes uz dzīves pamatjautājumiem viņam sniedz Visuma Skolotājs, kurš atklājās Izraēlas tautai visas vēstures laikā, kopš notikumiem Sinajā!
Es vēlos paplašināt mūsu diskusiju par nozīmīgu jēdzienu, kas parādās ebreju tradīcijā, proti, pareģojumu par "noslēpuma sargātāju ķēdi". Šis jēdziens noved pie divām patiesībām, kas var palīdzēt mums uzlabot mūsu rīcību.
Runa ir par cilvēku rases kopīgo izcelsmi. Ādams bija vienīgais, kurš bija mūsu visu tēvs! Pat mūsu māte Ieva patiesībā tika radīta no Ādama ķermeņa.
Šis fakts, ir pamats un ir nepieciešamais nosacījums vispārējai laipnības attieksmei. Bez šādas sapratnes pat visu paaudžu izcilākajiem filozofiem nebūtu iespējams visas cilvēces sirdīs iestādīt mīlestību starp brāļiem, vienmēr maigu un žēluma pilnu. Tomēr tagad, kad mēs zinām, ka mēs visi esam brāļi, mēs varam pilntiesīgi runāt par pieeju, kas izrāda līdzjūtību pret visu cilvēci. Tagad beidzot mums ir pamatojums, kāpēc sūtīt palīdzības komandas, kad dabas katastrofas notiek visā pasaulē. Jo būtībā mēs visi esam brāļi.
Jāuzsver, ka ilgi pirms vienlīdzības un brīvības jēdzieni kļuva par plaši izplatītām tēmām, ebreju tradīcija visiem skaidri rādīja savu pieeju, pilnu ar mīlestības pret citiem un balstītu uz tiesībām par vienlīdzību un brīvību ikvienam. "Lūk, iemesls, kāpēc tika radīts tikai viens cilvēks, lai mācītu jums saglabāt mieru starp visām radībām, jo neviens nevar teikt otram: mans tēvs bija lielāks par jūsu tēvu..." [Sanhedrin 37a]. "Gudrie piebilda, ka tas ir saistīts ar ģimenēm, lai ģimenes nevarētu izaicināt viena otru" [turpat 38a]. Vai varat iedomāties, kas būtu bijis, ja katra cilvēku rase būtu cēlusies no cita senča?
Šis cēlais skatījums uz cilvēku vienmēr tiks uzskatīts par vissvarīgāko raksturojumu attiecībā pret visu cilvēci kopumā! No visām daudzajām grāmatām, ar kurām cilvēce var tik pamatoti lepoties, šo dārgo koncepciju pasniedz tikai un vienīgi 1. Mozus grāmata.
Šis priekšstats par cilvēces vienoto priekšteci noved pie citām idejām, ne tikai savstarpējo cieņu, kas mums būtu jāizrāda viens otram. Tas arī ved mūs pie izpratnes, ka Tora, ko mums ir dāvājis Radītājs, vienādi pieder ikvienam cilvēkam. Tā kā šī koncepcija ir balstīta uz derību starp Radītāju un Noasu, tā ietver visu cilvēci! Šī derība ietver septiņu darbību kategorijas, un šo koncepciju pieņemšana garantē trīs pamattiesības ikvienam, kas ierodas Izraēlas zemē, pat ja viņš vai viņa nav ebrejs:
(1) Vienlīdzība likuma priekšā
(2) Nepieciešamības gadījumā atbalsts no ebreju kopienas
(3) Galveno kārt, īpašs pieņemšanas statuss, kā rakstīts: "Arī citu tautu taisnīgie cilvēki saņem daļu nākamajā pasaulē" [Sanhedrin 10b].
Septiņi baušļi, kas ikvienam ir jāpilda, ietver vienu, kas aicina uz aktīvu rīcību (izveidot taisnīgu tiesību sistēmu), un sešus aizliegumus.
Ir vēl daudz jautājumi, kuri izriet no dažādām cilvēces problēmām, kā piemēram jautājumi par ētisko uzvedību, izvēles brīvību, par tādām īpašībām kā laipnība un pazemība, par tādiem dzīves jautājumiem kā labais un ļaunais pasaulē, pa to, kur cilvēces vēsture virzās, kā mums vajadzētu reaģēt uz tādām organizācijām kā ISIS un daudz ko citu.
Mēs to visu un vēl vairāk aplūkosim mūsu izsūtītajos e-pastos un citos detalizētākos kursos.
Šalom, un sveicieni no Izraēlas zemes.
Rabīns Haims Goldbergs
Jeruzaleme
