We do not possess a sense of arrogant superiority, but rather bear the responsibility of repairing the world. Unlike other traditions that claim a universal role but turn their adherents into imperialists, imposing their identity on others, Judaism does not seek to obliterate the cultural wealth of people. On the contrary, it is content with the role of shining forth rather than dominating.

The supreme moral ideal is "righteousness and justice," as the Book of Genesis states. The practical realization of this unity is evident both in the wars of the State of Israel (despite all the accusations against it) and in the political and social fabric. In a country characterized by fair treatment of a hostile minority within it, we have succeeded in uniting mercy with justice.

Each culture has its own characteristics, so there is a special need to find the appropriate application of the teachings discussed here, tailored to the identity to which they are directed.

Izraēlas sabiedrība, kas bija ilgi aizņemta ar eksistenciālām bažām par izdzīvošanu un ekonomisko labklājību, ir atstājusi ebreju tradīcijai raksturīgo garīgo jautājumu apspriešanu sabiedrības iekšienē, gandrīz neiesaistot ārējo kultūru. Citiem vārdiem sakot, mēs, ebreji diskutējam savā starpā, neiesaistot tautas mūsu diskusijās. Tagad ir pienācis laiks noskaidrot Izraēlas universālos vēstījumus un tās būtisko ieguldījumu jaunajā laikmetā, kurā pasaule iesoļo. Šis ir iemesls, kas mani pamudināja rakstīt grāmatu, kuru mēs pašlaik studējam.

Šīs cīņas blaknes ir redzamas arī citos procesos, piemēram, tālo Austrumu kultūras un Jaunās ēras kultūras statusa celšanā no otras pasaules puses. Nozīmīgās pārmaiņas, ko cilvēce piedzīvojusi pēdējos gadsimtos, no kurām dažas ir virzījušas pasauli tālu ārpus atpazīšanas, ir radījušas arī neskaidrību un tukšumu. Asiņainie pasaules kari ir palielinājuši izmisumu atrast jēgpilnu nākotni cilvēcei.