1. Mēs sapratām, ka lūgšana nav tikai iespēja kaut ko lūgt Radītājam, bet drīzāk mēģinājums izveidot sadarbību un divpusējas attiecības ar Pasaules Radītāju līdzīgi kā divu personu satikšanos, kad katram no tām ir atšķirīgas vēlmes. Lai šī tikšanās izdotos, ir jāpanāk atbilstība starp vēlmēm, jāgrib kopīgs rezultāts.

2. Satikšanās ar Radītāju pastiprina dzīvības spēku manī. Radītājs pastāvīgi turpina dot dzīvību visai radībai, un mana saikne ar Viņu (caur lūgšanu un saskaņojot manu gribu ar Viņa gribu) sniedz man "enerģijas avotu" vai "dzīvības avotu". Kā rakstīts: "Jūs, kas pieķeraties savam Dievam, visi šodien esat dzīvi" [5. Mozus 4:4].

3. Mēs cilvēki esam pārējās radības pārstāvji, kas "klusē" un nespēj atpazīt savu Radītāju (pat dzīvām radībām, kā dzīvniekiem, nav iespējas atpazīt Dieva eksistenci). Visa radība darbojas kā "milzīgs viens dzīvs organisms", un cilvēce kalpo kā "mute" visai pasaulei. (ir teiciens ka: "Cilvēks ir maza pasaule, un Visums ir milzīgs cilvēks.")

4. Tagad mēs nonākam pie 4. atziņas.

Dieva dotie likumi ir jāievēro, tieši caur ticību Pasaules Radītājam un ne tikai tāpēc, ka tie ir svarīgas darbības pasaules pastāvēšanai un tie ir ļoti loģiski.

Katreiz, kad man kaut kā pietrūkst, piemēram, iztikas līdzekļi, laba veselība vai kaut kas kādā citā jomā, vai arī, ja es vienkārši vēlos uzlabot savu dzīvi vai visu pasauli saskaņā ar Radītāja pavēlēm, pats fakts, ka es lūdzu Radītāju, parāda, ka es Viņu atzīstu un vēlos pildīt Viņa gribu.

"Lai gan ticība Dievam nav minēta kā viena no Septiņu Noasiešu likumiem, nav šaubu, ka ticība ir nepieciešama. Galu galā, ja cilvēks neievēro visus septiņus likumus tieši tāpēc, ka Dievs tos pavēlēja Torā, Rambams skaidri raksta, ka cilvēkam tie neskaitās kā izpildīti, un cilvēks nevar tik saukts par taisnīgu cilvēku. Tādējādi ir skaidrs, ka ik vienam cilvēkam ir jātic Dievam un jātic, ka Viņš ir devis Toru. Lūgt jebko - iztiku, labu veselību un tā tālāk tikai no Dieva."

[Rabīns Moše Feinšteins)

Ar to mēs arī esam izsmēluši šo kursu, cik svarīga ir lūgšana un kā pareizi lūgt Dievu.

Es Tev solīju paskaidrot, kāpēc pasaulē ir ciešanas. Tad pāris vārdi par to.
Ja mēs varam nedaudz atrauties no mūsu personiskā viedokļa, kāpēc mēs nevēlamies ciest, tad mēs varam saskatīt plašāku bildi. Ciešanas un grūtības ir tās, kas mūs pilnveido, ļauj mums izaugt un attīstīties, un arī galu galā padara mūs laimīgus. Liekas pārgalvīgi teikts? Tad iztēlojies cilvēku, kas nekad mūžā nebūtu sastapies ar nevienām grūtībām, un ik viena viņa vēlme vai vajadzība tiktu momentāli izpildīte bez nemazākām piepūlēm, pat viņam nevajadzētu to izpasut vai lūgt. Liekas, ka šadam cilvēkam ir jabūt laimīgam? Tad ņem vērā, ka cilvēki kuri ir multimilionieri bieži vien ir ļoti depresīvi, viņiem nav mērķi ko sasniegt, nav grūtības ko pārvarēt, nav kur izaugt. Patiesībā ciešanas, ir tās kas mums ļauj sevi pilnveidot un izaugt, arī visas cilvēces izgudrojumi ir caur grūtībām, lai uzlabotu dzīvi. Un ja būsim atklāti, mums izdosies saskatīt kā arī mūsu pašu dzīvē grūtības ir novedušas mūs uz lielāku labumu.

Tas arī viss! Seko līdzi citām mūsu lekcijām un notikumiem!