Bābeles torņa stāstījums Torā, kas atrodas Noasa nedēļas Toras nodaļā, izvēršas kā brīnišķīgs stāsts, kas atklāj cilvēka izplatīšanās noslēpumus. Dēļ vardarbības, zādzības izraisītie plūdi, cilvēce ceļ torni, lai novērstu plūdu atkārtošanos. Šie totalitārie centieni tiecas pēc vienotas cilvēcības, kur kolektīvs nosaka visu un individuālās ir nesvarīgs. Neveiksmīgi mēģinājumi pamudināja arī citus centienus, jo īpaši Asīrijas dibinātāja Ašura pūles, kurš sacēlās pret Nimrodu, bet galu galā izādijās vēl sliktāks. Visbeidzot, Ābrahāms parādās, kura mērķis ir nevis izpaust identitāti, bet gan būt par tikšanās vietu daudzveidīgai cilvēcei, uzsverot Izraēlas tautas vienotību dažādībā.
Rakstā aplūkots bauslis par pateicību pēc ēdienreizes. Tora liek Izraēlas tautai "ēst, būt paēdušam un tad svētīt Adonaju, savu Dievu". Pēc tam rakstā tiek apspriesta svētības/pateicības nozīme jūdaismā. Svētība ir veids, kā izteikt pateicību Dievam par ēdiena dāvanu. Tas ir arī veids, kā atdzīt Dievu kā pasaules Radītāju. Pēc tam rakstā aplūkots Ābrahāma piemērs, kurš vienmēr lūdza savus viesus pateikties par ēdienu. Tad Ābrahāms viņus pārtrauca un teica viņiem pateikties Dievam. Rakstā tiek apgalvots, ka pateikties pēc ēdiena ir galvenais bauslis pateicībai Dievam. Pēc tam rakstā tiek apspriesta Noasiešu ticība. Noasieša ticība ir likumu kopums, kas dots Noasam un viņa pēcnācējiem. Tekstā tiek apgalvots, ka svētības teikšana pēc maltītes attiecas uz ikvienu, tostarp tiem, kas seko Noasiešu ticībai.
Raksta beigās tiek apspriesta svētības nozīme mūsu dzīvē. Svētība ir veids, kā izteikt pateicību Dievam par ēdiena dāvanu. Tas ir arī veids, kā atdzīt Dievu kā pasaules Radītāju. Svētība ir veids, kā sazināties ar mūsu ticību un mūsu kopienu.
