Aplūkojot Noasiešu likumu un šabata paražu krustpunktu, rakstā tiek aplūkota ebreju burtu nozīme šabata darbos. Rakstā tiek pētīts, kā daži burti, ja tie tiek uzsvērti, stiprina izrunu, līdzinot šabata svētumu. Pamatojoties uz Sefer Jecira mācībām, tajā ir izskaidrota šabata svētuma būtība un tās pielietojums neebreju ievērošanai. Rakstā ir izskaidrots, kā Noasietis var iesaistīties šabata praksē, vienlaikus godinot savu unikālo reliģisko identitāti.